Kas viņš ir?
Viņš ir augu supervaroņu karalis – brīnumains un vēl noslēpumaināks par kaķiem, uz kuriem viņš atstāj hipnotizējošu iespaidu. Kas viņš ir? Viņu sauc par baldriānu (Valeriana officinalis), un viņš ir segsēkļu klases, daudzgadīgs ziedaugs, kura saknenis satur spēcīgas ēteriskās eļļas, alkaloīdus un flavonoīdus. Svaigā veidā saknenim smaržas nav, taču pēc žāvēšanas tas izdala izovalerīnskābi.
Auga nosaukums latīņu valodā ir cēlies no vārda valere, kas tulkojumā nozīmē “būt stipram”, “būt vērtīgam”, “būt veselam”, taču baldriānu pazīst arī kā “kaķu narkotiku”, jo viņš māk kaķus apburt un radīt eiforiju. Tāpēc viņš ir reizē gan spēcīgs, gan pārliecināt spējīgs supervaronis.
Superspējas
Kad vajadzētu lietot baldriānu? Visās stresa situācijās, gadījumos, kad ir paātrināta sirdsdarbība vai lēkmes, kad moka bezmiegs, galvassāpes, vēdera krampji un kolikas, kad ciešanas sagādā motoro nervu uzbudinājums un sāpes sirdī. Tu taču zini, kad viss iet šķērsām, nepieciešams baldriāns.
Baldriāna superspēju arsenālā ir nomierinoša un spazmolītiska darbība un viņš rada eiforiju. Raisot patīkamas emocijas un būdams pārliecinošs, viņš palīdz nervoziem suņiem tik galā ar agresiju. Pateicoties savām spējām šis augs-supervaronis ir iekļauts zāļu pagatavošanas oficiālajā farmakopejā.
Kur viņu meklēt?
Kur vēl labāk sagatavoties darbam, ja ne “FORZA10 Armonia” sausajā barībā? Tās sastāvs ir izveidots, lai palīdzētu risināt stresa radītās problēmas un lai sunim uzturētu gan fizisko, gan garīgo līdzsvaru. Šī barība nebūtu iedomājama bez baldriāna.
Varoņdarbi
Baldriāns ir viens no augiem, par kuru gadu gaitā ir runāts un kurš ir pētīts visvairāk, tāpēc vēstures avotos ir daudz liecību par viņa paveikto, kā arī pastāv pētījumi, kuros viņš ir galvenais varonis.
Mēs zinām, ka viņa pirmais uznāciens uz medicīnas skatuves noticis 10. gadsimtā, un kopš tā laika zinātnieki par viņu vien runā. Tāpēc uz mirkli iztēlosimies, ka pulcējamies kopā ar šīs jomas ievērojamākajiem pārstāvjiem, lai diskusijā ārpus laika sniegtu viņiem iespēju paust savu viedokli:
Svētā Hildegarde: “Es baldriānu iesaku lietot kā nomierinošu līdzekli un miega zāles.”
Plīnijs Vecākais: “Mūsu laikos es baldriānu ieteicu kā spazmolītisku un analgētisku līdzekli epilepsijas ārstēšanai.”
Kazīns: “Neaizmirsīsim par viņa lomu cukura diabēta ārstēšanā!”
Dioskorīds: “Es vēlētos augsti godājamajiem klātesošajiem norādīt uz šī auga diurētisko iedarbību un aicinu apsvērt tā pielietojumu kā pretindi.”
Galēns: “Vai runāsim par viņu kā par asinsvadus sašaurinošu līdzekli?”
Skopoli, Homels, Sovāžs (vienbalsīgi): “Mēs esam izmantojuši šī auga sakni vairāku epilepsijas gadījumu ārstēšanā!”
Aliberto: “Bet protams! Kad Fabio Kolonnu skāra smaga epilepsija un baldriāns spēja palīdzēt, šo augu gandrīz fanātiski uzskatīja par vienīgo, kam piemīt šādas specifiskas ārstnieciskās īpašības.”
Taču baldriāns mazāk runā un vairāk dara. Pirmie Amerikas ieceļotāji atklāja, ka vairākas vietējās ciltis baldriāna sakņu pulveri izmanto brūču un savainojumu ārstēšanā.
Pirmā pasaules kara laikā baldriānu izmantoja, lai ārstētu civiliedzīvotājus un karavīrus no artilērijas uzlidojumu izraisīta nervu sabrukuma. Baldriāns pirmo oficiālo atzinību saņēma 1820. gadā, kad viņu iekļāva ASV Farmakopejā kā trankvilizatoru.
Baldriāns nepaguris ir cauri laikam darbojies cilvēku labā, tāpēc viņa labā slava ir apdziedāta arī pasakās un fabulās. Brāļi Grimmi pasakā “Žurku stabulnieks” raksta, ka galvenais varonis peles un bērnus apbūra ar savas flautas skaņām un baldriāna smaržu.