Kas viņas ir?
Katrs kaut reizi dzīvē ir ēdis upenes (Ribes nigrum) un tāpēc par tām noteikti jau esat dzirdējuši. Angļu valodā tās sauc arī par melnajām upenēm, lai atšķirtu melnās (black currant) no sarkanajām (red currant), bet varbūt esat dzirdējuši šo ogu nosaukumu franču valodā cassis.
Taču ogas nav vienīgās auga daļas, kurām piemīt suņiem un kaķiem vērtīgas ārstnieciskās īpašības – tās piemīt arī lapām.
Superspējas
Kuros brīžos mēs vēršamies pēc palīdzības pie upenēm? Un vēl būtiskāk – kāpēc vajadzīgas tieši viņu spējas? Upeņu labo īpašību klāstā ir spēja pasargāt kapilārus no plīšanas. Asinsvadu sieniņu aizsargāšana savukārt stiprina visu asinsrites sistēmu ādā, jo tajā atrodas ļoti daudz mazu asinsvadu, kas viegli plīst un ir pakļauti patoloģiskām pārmaiņām. Šī iemesla dēļ upenes ir vērtīgs komponents ādas iekaisumu un alerģiju ārstēšanai. Tautas medicīnā upenes veicina asins mikrocirkulāciju audos.
Upenes ne velti dēvē par dabiskās izcelsmes kortizona analogu, kuram nenovēro blakusparādības. Šo atzinību viņas ir guvušas nevis kā kortizona aizstājējas, bet gan tādēļ, ka endogēno iekaisumu procesu laikā tās stimulē virsnieru garozu. Upeņu sastāvā ir vairākas vielas, piemēram, polifenoliskie antioksidanti, antocianīni, C vitamīns, gļotvielas, flavonoīdi un karnitīns.
Kur viņu meklēt?
Upenes ir pretimnākošas un pielāgoties spējīgas, tāpēc viņas atrodamas dažādās FORZA10 barību līnijās: Dermo Active, Oral Active un Ophtalmic Active, kas ir paredzētas tikai suņiem, Hypoallergenic barībā kaķiem, kā arī Dermo Actiwet un Hypoallergenic Actiwet mitrās barības līnijās gan suņiem, gan kaķiem.
Varoņdarbi
Supervaroņa dzīve nebūt nav tik vienkārša – gan dubultās identitātes dēļ, gan arī tāpēc, ka cilvēkiem par varoni ir izveidojušies noteikti priekšstati. Diemžēl upeņu reputācija laika gaitā ir vairākkārt cietusi. Savu popularitātes virsotni tās sasniedza 1712. gadā, kad Mr. P. Beilijs Montarāns (Mr. P. Bailly Montaran) augu pieminēja savā traktātā, raksturojot to kā universālas zāles pret drudzi, mēri, jēlumiem, nierakmeņiem un daudzām citām slimībām. Varbūt tieši šīs pārspīlētās slavināšanas dēļ ap 1800. gadu upenes tika aizmirstas, jo cilvēki bija zaudējuši ticību viņu efektivitātei. Kopš šī gadsimta sākuma upenes atgūst cieņu un labo slavu un ir atgriezušās apritē ne tikai diurētisko īpašību dēļ, bet arī savu pretiekaisuma iedarbības dēļ, iegūstot titulu “gemmoterapijas pērle”. 1908. gadā Henrijs Hačards (Henri Huchard) apliecināja, ka viņš pats savām acīm ir redzējis, kā pacients, kurš gadiem ilgi bija cietis no reimatiskajām sāpēm, izārstējās, regulāri dzerot upeņu lapu uzlējumu.