Pirmajam pirkumam atlaide 10% ievadot kodu Forza10

“INTESTINAL COLITIS” barības multicentriskais pētījums

Dr. Graziano Pengo  par “INTESTINAL COLITIS” barību: rīks zarnu trakta problēmu risināšanā

Hroniskās zarnu trakta iekaisuma slimības mazo dzīvnieku klīniskajā praksē kļūst aizvien nozīmīgākas. Piemērota barība ir labākais papildinājums jauniem ārstēšanas veidiem, jo tā sekmē optimālu fizioloģisko apstākļu atjaunošanu gremošanas traktā. Turklāt ir skaidrs, ka šķiedrvielu saturs barībā spēlē nozīmīgu lomu veselīga un sabalansēta uztura nodrošināšanā, jo tas palīdz normalizēt zarnu aktivitāti un uzturēt bakteriālās floras līdzsvaru. Šķiedrvielu satura palielināšana barībā ir ar mērķi līdzsvarot šķiedrvielu un citu barības sastāvdaļu mijiedarbību.

Ir labi zināms, ka dabiskos apstākļos suņu uzturs sastāv no dažādu neapstrādātu barību veidiem, kuri satur gan muskuļaudus, gan citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (kaulus, cīpslas, ādu, spalvas, zālēdāju kuņģa saturu utt.). Tāpēc lielāko ēdienreizes daļu sastāda barība ar zemu uzturvērtību, bet augstu šķiedrvielu un rupjās barības saturu. Lai gan balastvielām ir zema uzturvērtība, tās spēlē nozīmīgu lomu, jo:

  • uztur normālas visa gremošanas trakta funkcijas;
  • uztur līdzsvaru zarnu trakta baktēriju populācijā;
  • nodrošina efektīvu segmentālo un lineāro peristaltiku;
  • noformē normālas konsistences fekālās masas;
  • palīdz pareizi sadalīt un absorbēt uzturvielas visa gremošanas trakta garumā;
  • uztur normālus zarnu mikroklimata apstākļus – pareizu pH un mitruma līmeni.

 

Barībā esošās šķiedrvielas var iedalīt divās galvenajās kategorijās – ūdenī šķīstošajās un nešķīstošajās.

Ūdenī šķīstošo šķiedrvielu skaitā iekļautas vairākas augu izcelsmes sastāvdaļas, piemēram, pektīni, sveķi un recinātāji. Tām nonākot saskarē ar ūdeni, škiedrvielas veido želatīnam līdzīgu masu, kas, izplešot kuņģa sieniņas un aktivizējot mehanoreceptorus, informāciju par kuņģa pildījumu nogādā smadzenēs, radot sāta sajūtu. 

Turklāt tām ir helātu veidojošas īpašības un, veidojot gēlveidīgu masu zarnu lūmenā, tās palielina zarnu satura viskozitāti un tādējādi palēnina zarnu iztukšošanos.

Daļu no ūdenī šķīstošajām balastvielām veido oligosaharīdi. Oligosaharīdu uzbūve ir rezistenta pret ne-zālēdāju monogastrisko dzīvnieku gremošanas enzīmu hidrolītisko iedarbību, tāpēc tie neuzsūcas. Tā kā šķiedrvielas dzīvnieka gremošanas traktā neuzsūcas, oligosaharīdi ir pieejami fermentizācijas procesam bakteriālās floras ietekmē, kura laikā tie tiek pārvērsti par metānu, oglekļa dioksīdu, ūdeni un gaistošajām taukskābēm. Ne-zālēdāju monogastriskajos dzīvniekos, pie kuriem pieder arī suņi, fermentācijas process notiek tikai resnajā zarnā, kurā esošais mikrobioms sastāv no liela skaita dažādu baktēriju sugu. Šai bakteriālajai florai saimnieka organismā ir nozīmīga loma: tā stimulē gļotādas imūnsistēmu, nodrošina augšanas hormonu izdali pareizai zarnu gļotādas attīstībai, sintezē ne tikai aptuveni vienu ceturtdaļu no visiem folātiem, kas atrodami organismā, bet arī piedalās citu vitamīnu sintēzē, holesterola absorbcijas modulēšanā un žultsskābju veidošanā. 

Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas turpretim sastāv galvenokārt no polisaharīdiem, piemēram, celulozes un lignīna, kam piemīt spēja saistīt lielu daudzumu ūdens. Pateicoties šīm īpašībām, polisaharīdi palielina fekālo masu apjomu, tādejādi paātrinot zarnu motilitāti un līdz ar to zarnu satura virzību uz priekšu. Higroskopiskās dabas dēļ ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas palīdz aizcietējumu un divertikulītu profilaksē, padarot fekālās masas apjomu lielāku, mīkstāku un šķidrāku. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas var kalpot noteiktu kolorektālo zarnu audzēju attīstības profilaksei. Tas iespējams, jo šķiedrvielās esošais ūdens šķīdina zarnu lūmenā esošās toksiskās vielas un paātrina zarnu satura virzību uz priekšu, tādējādi samazinot laiku, kurā toksīni atrodas ciešā kontaktā ar zarnu sienu.

Pozitīvo barības šķiedrvielu īpašību dēļ var izdarīt vienkāršu secinājumu: zemais barības šķiedrvielu saturs lielākajā daļā komerciālo suņu barību rada negatīvu ietekmi uz vairākiem augstāk minētajiem no šiem gremošanas trakta darbības mehānismiem un izjaucfizioloģisko līdzsvaru, laika gaitā izraisot neskaitāmas hroniskas iekaisuma slimības gremošanas traktā. Palielinot šķiedrvielu saturu barībā, kā arī piedāvājot pareizu ūdenī šķīstošo un nešķīstošo sķiedrvielu attiecību, jo sevišķi pacientiem ar hronisku zarnu iekaisumu ir iespējams atgriezt zarnu trakta darbību normālā stāvoklī. Šim mērķim izvēlētais šķiedrvielu avots ir Ascophyllum nodosum brūnās aļģes, ko iegūst Ziemeļeiropas piekrastē un kuras satur optimālu daudzumu ūdenī škīstošo (80%) un nešķīstošo (20%) šķiedrvielu. Pareizas labvēlīgo šķiedrvielu proporcijas īpašības tiek sinerģiski kombinētas ar hidrolizētu zivju proteīnu. Pateicoties zemajai molekulārajai masai un gandrīz neeksistējošai farmakoloģisko atliekvielu kontaminācijai, šim proteīna avotam nav alerģisku īpašību, tāpēc tas nestimulē imūnsistēmu pacientiem, kuriem ir hronisks iekaisums un kuri ir tendēti uz barības nepanesamību zarnu gļotādas barjeras izmaiņu dēļ.

 

  1. gada 11. aprīlis

Saite uz pētījumu

Vecāks ieraksts
Jaunāks ieraksts
translation missing: lv.layout.drawers.close

Popup

Use this popup to embed a mailing list sign up form. Alternatively use it as a simple call to action with a link to a product or a page.

Age verification

By clicking enter you are verifying that you are old enough to consume alcohol.

Meklēšana

Iepirkumu grozs

Jūsu grozs šobrīd ir tukšs.
Iepirkties